Counter Journal

CJ Online

Ngā whetū

 

I a au e tamaiti ana, i manawarū au ki ngā whetū.

He mea tino nui te wehe i ngā tāone pokea e ngā rama. Ka tō ana te rā, tērā te whānau a Tangotango rāua ko Wainui ka whērokiroki mai ai, ā, kātahi nei taku mīharo. Engari ka ahu mai tēnei wana i hea? He aha ngā kōrero huna a ngā whetū?

Header.jpg

He nui ngā kōrero tuku iho a ngā iwi me ngā hāhi onamata mō ngā rangi tūhāhā, ā, he mahi rangatira tō ngā whetū, ngā aorangi, me ngā kāhui whetū. Otirā, he ōrite ngā kōrero ō ēnei ahurea, ahakoa nō hea, nōnahea rānei.

Tēnā, whakaarohia ngā tikanga rongoā a te iwi Hainamana. Ka mātua whakapono rātou ko te tinana he momo ao tukupū, arā, he whakapapa, he hononga tō ngā mea katoa. Koianei te tūāpapa mō ngā momo rongoā Hainamana katoa, arā, te hauora ā-ngira, te tai chi, me ngā tī otaota. 

Kātahi whakaarohia te kīanga Karaitiana, ‘Kei roto i a koe te Kīngitanga o te Rangi’. E ai ki te hāhi Karaitiana, ko te Rangi, arā, ko Heaven, te kainga o te Runga Rawa, te wāhi ātaahua rirerire e mātua wawatahia ana e ngā Karaitiana. Engari ka ahu mai te kupu Heaven i te kupu Pākehā Tawhito, ‘heofon’, he kupu anō mō te ‘rangi’. Nā reira, he uaua rānei te tūhono i ngā tikanga Karaitiana me ngā tikanga a ngā Hainamana, arā, ko ō tātou tinana, anō he rangi whakawhetū?

Kia hoki whakamua tonu, he iwi tino whai whetū te iwi Īhipiana ō mua. I whakapono rātou kei ngā rangi tūhāhā ngā mōhiotanga katoa o ō tātou oranga, mate hoki, ā, i whakaritea e rātou ngā hanganga, tikanga, me ngā waitohu kia whakaatu i tō rātou pūmau ki ngā rangi. Waihoki, i mārama te iwi Īhipiana ki te tūhono o ngā tīaroaro o ngā whetū me ngā wā o te tau, ā, nā tēnā he tohunga mahi wātaka rātou. Mā te pānui i ngā whetū i taea ai e rātou te tohu i te huarere, me ngā kaupeka e whā o te tau. Engari kaua mō te taiao anake te tātai arorangi. Kei ngā kōrero me ngā karakia a ō rātou Pirihi hoki ngā whetū. I tētahi o ō rātou reo i tata ngaro atu, kāre kau he kupu mō te ‘mate’. Ka whakahua kē i te kupu ‘uruhia’, he kupu nā Tamanuiterā i whakaohooho. Ka tō te rā ki te uru, ā, e ai ki ngā tāngata Īhipiana ka tō hoki rātou, ka whetūrangitia.

Hoki pēnei mai, ko ōku tīpuna hoki tērā e tātai whetū ana kia koke i ia rā. Ko tā te Māori he pānui i ngā whetū kia whakatau i te wā, i te huarere, i ngā āhuatanga katoa o te taiao. Waihoki, ka whakatere waka ana ngā kauhoe i ngā moana nui, ka tīrama mai ai te whānau mārama hei mahere. Kāre e tua atu i ngā whetū mō te arataki. Engari e rite tonu ana te Māori ki tā te Ihipiana. E rua e rua, he pūtaiao, he mahi wairua te tātai arorangi. Otirā, he ōrite hoki ngā tikanga o te mate a ētahi iwi Māori. Ko te kupu ‘whetūrangi’ e kīia nei ‘ko tētahi whetū ka mārama mai i te taharangi’, engari he kupu whakarite hoki mō te mate. E ai ki te kōrero, ka whetūrangitia te tangata i tōna matenga atu. Anā, ka ora ia mō ake tonu hei whetū i ngā rangi tūhāhā. 

He aha e takarure ai ēnei kaupapa, ēnei tikanga? Nā te aha e ōrite ai ngā huatau o ēnei ahurea nō te rāwhiti me te uru, e noho wehe ana i ngā moana, i te wā? Ā, he aha hoki ngā hua mō tātou i ēnei rā? 

Ko ngā mahi tātai arorangi o ēnei rā, he whai i ngā mōhiotanga tuku iho e pā ana ki te tīaroaro o ngā whetū, hei tūhura i a tātou anō—ō tātou kare ā-roto, ō tātou whirikoka, taero rānei, ā, tērā pea ngā mea ka ao ake ā tōna wā. Ko te nuinga o tātou ka whaiwhakaaro ki te tohu o te rā anake, te tohu e mōhiotia whānuitia ko tō ‘star sign’. Heoi anō, kia tika te tātai arorangi, me titiro hoki ki te tīaroaro o Tamanuiterā, o Hina Marama, me ngā aorangi katoa, mai i te wāhi me te wā i whānau mai koe. Hei tauira, ākene pea ko Capricorn te tohu o te rā o tētahi tangata, engari ki te mārama pū koe ki a ia me whaiwhakaaro hoki ki tana tohu o te marama, tērā pea ko Cancer (te tohu tauaro o Capricorn), ka mutu ki tana tohu o Tāwera, Matawhero, Takero, me te aha ake. He tirohanga whīwhiwhi rawa, ki ngā kokonga katoa o tō ngākau, e ai ki ngā rangi.

Koia kei ngā mahi tātai arorangi mō te tirohanga ō-roto, manohi anō he tino mahi tēnei kia tūhuratia, kia whakamānawahia ngā tāngata katoa. Nā tēnei āhuatanga kua tikiake te tini me te mano i ngā taupānga pēnei i a Co–Star, he pae pāpāho pāpori e tatau ana i ō tohu tātai arorangi katoa, arā, tō birth natal chart, me te hāngai atu ki ērā o ō hoa. Nā te ngākaunui o te tangata ki te whanaungatanga pea tātou e kaha whakamahi ai i ēnei rauemi, kia ngāwari, kia aroha tētahi ki tētahi. Waihoki, i ēnei rā e mau kanohi kē ana ētahi o tātou. Mā ngā māramatanga o ngā whetū tātou e wātea ai ki te waiho i ō tātou kanohi kē ki te taha, me te whakaatu ki te ao ko wai koe. He mahere, nā te whānau mārama, mō roto.

Mōku ake, ehara i te mea ko te tātai arorangi he pikitia noa iho i te rangi. Ko te mahi kē o te tātai arorangi, he mārama ki ngā whīwhiwhitanga, ki ngā ikarangi o tātou. He mātauranga kāmehameha tēnei—he hua mō ēnei rā, mai rā anō. Mā te mōhio ki a koe anō, ki tō ake mauri, me te mahara ake ki ēnei mōhiotanga ia te wā ka mahia ō kāri, ka pānuihia rānei ngā kōrero mō tō tohu o te rā, e koke whakamua ai. Kia takitahi te koke whakamua, ā, kia takitini. I titiro whakarunga ō tātou tīpuna ki te whānau mārama kia whakatauria ai i hea rātou, otirā e haere ana ki hea—ki ngā hua katoa o Te Kore. Koia rā ngā whakarerenga, ngā taonga tuku iho a ngā tīpuna. Me ōrite tātou ki a rātou mā i whakatere waka i te moana nui a Kiwa, kia koke tātou i tō tātou ake ao, mā ngā whetū e ārahi.


We’re proud to use Aotearoa’s indigenous language in our publication. If you come across a word you don’t know, there’s an easy way to learn what it means—visit maoridictionary.co.nz or see below for further reading and additional resources.

Take a class: He Papa Tikanga Certificate in Tikanga Māori or check your local community noticeboard for classes in your area.
Learn some basic phrases for use in your everyday life: Māori greetings and phrases.
Te Reo Māori app by AUT University ($6.99): a Māori language dictionary that is easy to use by searching for Māori or English words. As well as English meanings, it has example sentences with translations for many entries.